Baškīrija. Skola citādāk.

* * *

Skolā brokastīs bija mīksti vārīti makaroni ar sieru, pusdienās kartupeļu un dārzeņu zupa, otrajā - kartupeļi ar diļļu mērci, sardeli, kuru es izvēlējos neēst, burkānu un rozīņu salāti, pie kuriem tiku, jo daži bērni šķīvjus neskartus bija atstājuši uz galdiem. Citas reizes kopā ar pārējiem kolēģiem nolasījām sieru no maizēm, kuras arī nez kāpēc bērniem negaršoja, citas atkal - vienkārši paprasījām papildporcijas gan citām putrām, gan pusdienu salātiem. Bildes no šiem pasākumiem gan nav, bet atmiņas palika koleģiālas un jaukas. 

Laikam var just, ka nometnes beigas man tuvojas, gatavošanās darbs sarucis, ka līdz pusdienlaikam var pagūt gan novadīt nodarbības, gan sagatavoties nākamajām. Paliek pat laiks vēl kādu laiku apkārt pastaigāt, dažādus citus darbiņus apdarīt, papļāpāt ar kolēģēm, šodien tiešām jau jutos, kā kolēģe ar viņām. Pats jaukākais mirklis bija pusdienās, kad nometnes vadītāja Roza atnāca un piecēla no sola kolēģi, lai sabīdītu kopā divus galdus un mēs visi varētu pusdienot kopā. Jutos ļoti labi, mīļi un priecīgi. Šis noteikti ir kolektīvs, kurā labprāt pavadītu ilgāku laika periodu. Prieks redzēt atklātību un sirsnību; tā noteikti nav katru dienu, bet šodien tā bija, vismaz es tā jutos un to tā redzēju.

Citādi ar atmiņu un smaida piegaršu var lasīt tie, kuri ko līdzīgu savos skolas gados piedzīvoja, bet man atliek vien klausīties un skatīties  - prakse skolas dārzā un apstādījumos. Katram skolēnam aptuveni divu nedēļu garumā ir vasaras prakse skolā, kas ietver dažādus uzdevumus: krāsojuma atjaunošana, puķudobju, dārza un siltumnīcas laisīšana, dārza ravēšana, vēlāk attiecīgi, sīpolu, ķiploku un citu dārzeņu novākšana, ogu lasīšana, kompotu un ķaušu gatavošana ziemai. Katru rītu paprāvs pulks savācās pie skolas, bibliotekāres, mājturības un sporta skolotāja vadībā devās darbos; parasti līdz pusdienlaikam tie jau bija veikti un mierīgi varēja doties mājās vai uz upi peldēties.