24/10/2011

     Saule jauki silda un iepriekšējo dienu draudīgie mākoņi un it kā ziemas tuvošanās šķiet neliels pārspīlējums vai nobīde bijusi. Tomēr savs labums no tā visa ir: esmu daudz maz apguvusi Krasnojarskas iepirkšanās kultūru, lielākus, mazākus veikalus un pārzinu to piedāvājumu, ziemas apģērbu nodaļās noteikti. Jāatzīst, ka pēc vakardienas pārlaimīgās sajūtas, kura pārņēma norēķinoties par pirkumu, vismaz kādu laiku veikalus redzēt negribas, bet tas netraucē pastāstīt  arī tā tomēr ir vērā ņemama pilsētas kultūras sastāvdaļa, kas jāatzīst vairs īpaši neatšķiras no Baltijas lielpilsētu piedāvājuma: tādas klases veikali kā Reserved un Promod pat piedāvā vienādu kolekciju kā Rīgā.

        Tad nu ir skaidrs, ka ar dienu noteikti nepietiek, lai ‘izķemmētu’ kaut pāris lielveikalus, jo attālumi starp tiem ir pārāk ilgi veicami un nekad jau nav visa diena, ko veltīt veikalam. Centra veikalu klāsts ir tāds pats kā Rīgā un citās Baltijas lielākajās pilsētās: šaurākās ieliņās var atrast visādus uzrakstus: sākot ar kafejnīcām, bistro, beidzot ar ‘humpalām’, kāzu saloniem, visādiem stokiem un vēl nez ko, plašākas promenādes rotā Armani, Max Mara u.tml. uzraksti.... pāri visam gan laikam ir apavu saloni – tiešām izsmalcināti un daudz. Rieker apavi pretendē uz monopolu, jo ja ne visu veikalu aizpilda, tad vienu plauktu noteikti, kamēr itāļu smalkais stils neplūst kopā ar citiem. To visu un vēl visu citu var atrast lielveikalos – atkal jau gluži ierasti un tradicionāli, no Latvijas atšķiras tik ar citu valūtu, krietni dārgākām cenām un bezmaksas tualetēm. Visvairāk laikam pārsteidza Stender veikali uz katra stūra, sāku domāt, kad redzēšu Madaras veikaliņu (pavasarī Kivejā netīšam tam uzdūros virsū), tas varētu pat ļoti labi izskatīties blakus centra Yes Rocher boutique. Veikalu nosaukumi reizēm izraisa smieklus, reizēm neizpratni, kāpēc tik bezgaumīgi jāizmanto citu valodu aizguvumi: pilns ar dīvainiem itāļu valodas nosaukumiem, angļu valodas aizguvumiem, ko mij ar kirilicu.

         Mans mērķis tomēr bija tikai viens – ziemas siltā virsjaka. Piedāvājums principā sastāv no divām daļām: puhaviks (garās, stepētās, pufīgās jakas, kas pildītas ar sintaponu vai vilnu) vai kažoks. Tā kā kažoks šobrīd nešķiet man adekvāta izvēle, atliek vien pievērsties pufīgajām virsjakām, kuras tā īsti nekad nav šķitušas man piemērotas. Tā nu allaž tīkamāka modeļa meklējumos iemaldījos vīriešu nodaļā, kamēr pāris vietās sāku atrast, ko vēlos – ja būtu ar mieru parakstīties nēsāt jauku ar sintaponu, tas krietni atvieglotu izvēli, bet Nastja pārliecināja, ka vajag vilnu – ja nu tomēr – 40 ir ilgāk par pāris dienām?! neskaitīju visas tās reizes, kad kārtējo reizi konsultantam skaitīju kā pantiņu, paužot savas vēlmes, bet trīs dienu laikā tiku pie jakas – nē, man nav tradicionālā pufīgā jaka, ko te visi dēvē par ‘puhaviku’, paliku pie sava – garlaicīgi pelēkas brezenta dūnu jakas – bet viens ir skaidrs: man būs silti jebkurā gadījumā 