Auksts. Dikti auksts atkal – dīvaini, bet vakar gaidot autobusu, šķita, ka līdz pašam kaulam jūtu to vēsumu. Tā vien šķiet, ka drīz iešu pa ielu un pie sevis nebeigšu prasīt, lai tas sals pāriet. Pat no restorāna garderobistes saņēmu komplimentu, cik man silti cimdi esot - ir brīnišķīgi, ka ir dabīgi aitas vilnas cimdi gandrīz dubultā rakstā adīti, bet vienalga - SALST. Kas un kur ir tas, kas mani var sasildīt šajā salā, laikam jau vēl neesmu sapratusi.
Pēdējās dienas atkal skrien – pat aukstums tām neļauj kavēties. Nastja ir atgriezusies. Vakar stāvējām uz gājēju pārejas un vērojām, kā vilciens lēnām ieslīd stacijā, tad skaitījām vagonus, lai zinātu, pie kurām durvīm jāstājas, lai paņemtu pretī somas... ja nebūtu tas trakais aukstums, kad pat šķiet, ka elpot ir grūti, gandrīz romantiski sanāktu . Tā tika pavadīta tāda īsta sagaidīšanas svētdiena (Ačinskas brauciens lielā aukstuma dēļ tika atcelts, gandrīz vai jābrīnās, ka iepriekšējā vakarā ar internacionālajiem draugiem uz operu aizgāju). Toties šorīt pa vidu grāmatām, lai sagatavotos šodienas nodarbībai ir latviešu „Intelligent life”. Nudien, tīrā bauda ne žurnāls. Patīk gan Raudsepa redaktora slejas nobeigums ar frāzi: „Baudīt. Sevi izprast. Gudri dzīvot,” gan fragments no pēdējā raksta par Vila Smita aizraušanos ar adīšanu: „ Paldies Dievam, ar laiku iemaņas kļūst par otro dabu. Pārdevēji lielveikalu dziju nodaļā ir tikuši vaļā no maniem iknedēļas apmeklējumiem un izjautāšanas. Sievasmāte atkal var mierīgi vakarēt, nemežģījot acis, lai skype labotu manu kārtējo kļūmi. Tomēr, neraugoties uz jaunajām iemaņām, adīšanas process joprojām spēj mani pārņemt pilnībā.” Arvien biežāk uzeju sižetus, rakstus par šķietami elementāriem rokdarbiem kā adīšana, izžūšana jau tiek uzskatīta par ‘augstāko pilotāžu’, kas citam arvien ir gaužām ierastas un pašsaprotamas lietas, tomēr atbalstu, ka tās paceļ kā ko īpašu, uz daļu sabiedrības tas noteikti pozitīvi iedarbojas, bet visam pāri man patīk tas, ka cilvēks sāk apgūt izmantot gan sentēvu metodes (adīšanu) un mūsdienu tehnoloģijas ar tās piedāvātajām iespējām kopā (skype). Tāds mūsdienu modelis arī man ir tuvs, kad netiek aizmirsts vecais, bet izmantots jaunais, lai uzlabotu, atvieglotu, veicinātu.
P.S. un arī pase ar veidlapu somā jau ielikta, lai var to uz Maskavu nosūtīt referendumam.
Pēdējās dienas atkal skrien – pat aukstums tām neļauj kavēties. Nastja ir atgriezusies. Vakar stāvējām uz gājēju pārejas un vērojām, kā vilciens lēnām ieslīd stacijā, tad skaitījām vagonus, lai zinātu, pie kurām durvīm jāstājas, lai paņemtu pretī somas... ja nebūtu tas trakais aukstums, kad pat šķiet, ka elpot ir grūti, gandrīz romantiski sanāktu . Tā tika pavadīta tāda īsta sagaidīšanas svētdiena (Ačinskas brauciens lielā aukstuma dēļ tika atcelts, gandrīz vai jābrīnās, ka iepriekšējā vakarā ar internacionālajiem draugiem uz operu aizgāju). Toties šorīt pa vidu grāmatām, lai sagatavotos šodienas nodarbībai ir latviešu „Intelligent life”. Nudien, tīrā bauda ne žurnāls. Patīk gan Raudsepa redaktora slejas nobeigums ar frāzi: „Baudīt. Sevi izprast. Gudri dzīvot,” gan fragments no pēdējā raksta par Vila Smita aizraušanos ar adīšanu: „ Paldies Dievam, ar laiku iemaņas kļūst par otro dabu. Pārdevēji lielveikalu dziju nodaļā ir tikuši vaļā no maniem iknedēļas apmeklējumiem un izjautāšanas. Sievasmāte atkal var mierīgi vakarēt, nemežģījot acis, lai skype labotu manu kārtējo kļūmi. Tomēr, neraugoties uz jaunajām iemaņām, adīšanas process joprojām spēj mani pārņemt pilnībā.” Arvien biežāk uzeju sižetus, rakstus par šķietami elementāriem rokdarbiem kā adīšana, izžūšana jau tiek uzskatīta par ‘augstāko pilotāžu’, kas citam arvien ir gaužām ierastas un pašsaprotamas lietas, tomēr atbalstu, ka tās paceļ kā ko īpašu, uz daļu sabiedrības tas noteikti pozitīvi iedarbojas, bet visam pāri man patīk tas, ka cilvēks sāk apgūt izmantot gan sentēvu metodes (adīšanu) un mūsdienu tehnoloģijas ar tās piedāvātajām iespējām kopā (skype). Tāds mūsdienu modelis arī man ir tuvs, kad netiek aizmirsts vecais, bet izmantots jaunais, lai uzlabotu, atvieglotu, veicinātu.
P.S. un arī pase ar veidlapu somā jau ielikta, lai var to uz Maskavu nosūtīt referendumam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru