Pēdējā laikā bieži piektdienās pārņem sestdienas atmosfēra un otrādi. Šodien Krievijā brīvdiena, jo svētki – daļa sabiedrības apgalvo, ka tos vispār nesvin, galvenais, ka ir brīvdiena, citi uzreiz min bijušos svētkus 7.novembrī, par kuriem visiem bija skaidrība, par šodienu paskaidrojot, ka cilvēki īsti līdz galam vēl nav sapratuši, kas šie par svētkiem. Tomēr nav tik traki, citādi pie Rīgas Gaismas pilij līdzīgas filharmonijas zāles nebūtu teltīs pulcējušās visas draudzīgās tautas (latviešus ieskaitot), gaidījušas lielo parādi atnākam, skanējuši koncerti un pats apgabala gubernators ar pilsētas mēru apsveicinājušies ar iedzīvotājiem. Gubernators pārsteidza ar draudzīgumu, mēģināja sasveicināties latviski, netīšām pateica „paldies”, ātri izlabojām . Man Krievijai tik raksturīgās tautu sanākšanas, visi draudzības pasākumi – neesmu atradusi labāku veidu, kā vienviet iepazīt, nogaršot, redzēt un dzirdēt tik daudz dažādas kultūras, tajā pat laikā tā ir arī lieliska reklāma katrai no tautām, starptautiskiem fotogrāfiem iegūt interesantas bildes, katrs, kam nav slinkuma, var atrast sev ko lietderīgu un labi izpriecāties.... visnotaļ neikdienišķi monokulturālai sabiedrībai. Dienas turpinājumā nelaidām garām iespēju apmeklēt grāmatu svētkus ( jau atkal apmeklēju vietējā līmeņa Ķīpsalas halli). Grāmatu klāsts nudien plašs un visu izpētīt nemaz nešķiet iespējams – līdzīgi kā ar tautām arī izdevniecību skaits Krievijā ir milzīgs. Lai arī bija dažādi izklaidējoši kultūras pasākumi pieaugušajiem, lielākā uzmanība tiek bērniem, arī grāmatu piedāvājuma klāstā. Tā kā divu meiteņu pavadoni neinteresēja ilgi vērot mūsdienīgo modes tendenču skati grāmatu izstādē, katrs atradis sev ko interesantu, devāmies uz centru – kur dienu noslēdzām ar kinolektoriju par sociālo reklāmu. Pārsteidz un patīk krievu uzstāšanās (izteikts paškritisms, objektivitāte) un sevis prezentēšanas stils – reizēm šķiet neadekvāti neformāls un nedaudz par daudz liekas informācijas, tajā pat laikā palīdz aptvert, cik viegli savu reizi krievu kultūra komunicē ar Rietumiem, Skandināviju vai Austrumiem, atgādinot, ka viss ģeniālais jau ir vienkāršs.
Par reklāmām... droši vien sen neesmu redzējusi tik daudz reklāmas, kur nu vēl – tieši sociālās – es tiešām neesmu īpaši kompetenta reklāmas tipu/veidu jautājumā, bet pēc šī vakara reklāmu noteikti vērtēju ne tikai kā mārketinga un cilvēka smadzeņu apmānīšanas vai notrulināšanas paņēmienu. Pirmkārt, ir patiesi interesanti skatīties labāko reklāmu atlasi no visas pasaules (pieļauju, ka lielākā daļa tīņu internetā pusi no tām ir redzējuši, diemžēl Latvijas medijos tās neesmu redzējusi), tā pārsteidz ar savu kreativitāti, veido pozitīvu viedokli par reklāmu, parādot sociālo lomu, kurai primārais uzdevums ir veidot labāku pasauli nevis tikai mārketings. Otrkārt, ja reiz no reklāmām nevar izbēgt, tad šīs noteikti ir vērts redzēt. Treškārt, tās veidotas tik meistarīgi, ka pat es savu reizi apraudājos. Ja izdosies pievienošu saiti, kur to var redzēt.
Tā tās dienas paskrien, diplomdarbs atkal paliek uz agro rītu. !Par skaistām un priecīgām dienām!
P.S. Mājot ar zilu lakatiņu no Krasnojarskas Strelkas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru