Tāds kā nedēļas vidus nogurums iestājies, gribas vairāk pagulēt, bet rīts skaists, dzidrs, nedaudz uzsalis, balts sniegs viegli pāri visam.
Skatos kā nodarbībās iesācēji mokās ar valodas izrunu un teikumu veidošanu... It kā sieviete ir etniskās identitātes simbols, tajā pašā laikā viņa arī ir spējīgāka apgūt vīra kultūru vai valodu. Tādējādi sanāk, ka viņa pārņem vīra kultūru, valodu, t.s. apgūst to pati un pēc tam nodod bērniem, kamēr nacionalitāti nosaka pēc tēva etniskās piederības, kaut visu darbu izdara māte – kāpēc tā sanāk? Vīrietis ir mazāk spējīgs vai viņam dzīvē tādām lietām nav laika, jo ir jārūpējas par ģimeni? Atbalstāmi un saprotami šķiet abi varianti.
Šodien otra krievu valodas nodarbība. Es tur esmu vienīgā eiropiete, kas it kā nepārsteidz – tālu tomēr; un ko tad vispār Krasnojarskā darīt, ja var legāli uzturēties un pelnīt Eiropā! Zināma taisnība ir. Bet es līdz ar krievu valodu pieradinu sevi nedistancēties no šiem tumsnējiem cilvēkiem, iepazīstu viņu pasaules redzējumu un mācos izrunāt viņu vārdus. Lieki teikt, ka viņu visgrūtāk aptveramais iepriekšējās nodarbības jēdziens bija etniskā piederība.
Neatceros, kāpēc un kad, bet šo cilvēku grupu reizēm dēvēju par ‘čurkām’. Nastja pārsteigta smējās, no kurienes man šis vārds? Bet, kā jau teicu – īsti neatceros, toties tagad zinu, ko tas vārds nozīmē: atvasināts no ‘čurek’- baļķis krievu val., ‘čurek v glaza’- ‘čurka’. Jau te iesakņojusies negatīvā pieskaņa, nosaucot par ‘baļķi’ tiek parādītas zemākas prāta spējas, neapķērība. Tiem cilvēkiem te neiet viegli un visādi gadās, bet tāpēc jau visus nevar vienā čurku maisā bāzt. Esmu priecīga, ka man ir izdevība kādu austrumu pārstāvi iepazīt tuvāk, varbūt ar laiku mazāk baidīšos no viņiem. Baidās jau pārsvarā no nezināmā.
Darba rīki jostu aušanai arī gatavi, cītīgi appulēti un novīlēti – tagad ātrāk tikt ar diplomdarbu galā, lai var ļaut rokdarbiem vaļu. Citādi šķiet par daudz.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru