25/11/11

Interesanti, interesanti, kur tā dzīve katru no mums aizved un ar ko saved. Šodien jau no rīta kā uzrūdzis kompots, kurš galu galā līst pār burkas malām, ‘izlija’ rutīna. Kamēr kārtējā birokrātijas iestādē nācās gaidīt 2 stundas, eiropeiskas kafejnīcas gaisotnē līdzdarbojos psiholoģiskā treniņā (tā te to mēdz dēvēt... varētu jau teikt arī ‘dvēseles izkratīšana’ tomēr atšķirība tāda, ka tiešām izmanto psiholoģijas teorētiskās zināšanas, lai ne tikai izstāstītu bēdu, bet saprastu, kā no tās vaļā tikt vai vismaz citādāk spēt paskatīties uz to.... vai to pieņem arī sirds, ne tikai prāts, jau ir cits jautājums). Šajā reizē gan ne reizi vēl netika pieminēts vārds ‘rutīna’, tomēr šķiet, ka tā ir galvenā rūguma baktērija. Galu galā rīta saruna noslēdzās ar diviem secinājumiem par to, kā situāciju uzlabot, redzēs, kādi būs rezultāti . Pie pašas rutīnas tiku tikai vakarpusē, klausīšanās uzdevumā krievu valodas nodarbībā . Lai arī es it kā nesūdzos par rutīnu, man tai īsti nav laika, tomēr zināmu vieglumu un saulaināku skatu reizēm ikdienā prasās (dažādi cēloņi un sekas), bet biju pārsteigta dzirdot, ka lielākā daļa cittautiešu, kas Krievijā pavadījuši aptuveni tikpat daudz laika kā es, principā sūdzas par rutīnu, no kuras vēl nav iemācījušies izbēgt. Lielākās vai mazākās devās mūs vieno pāris lietas: salīdzinoši neliels paziņu loks, ar kuru gribētos pavadīt brīvo laiku, nostaļģija pēc saviem draugiem un paziņām, neziņa par labākajām jauniešu atpūtas vietām un veidiem Krasnojarskā (principā viss pašu rokās, vienīgi pēdējais paliek dabai), tumšais un vēsais ziemas laiks, kas uzdzen zināmu vēlmi ieslīgt ziemas miegā  jā, jā, arī man. No rītiem ir jāmeklē motivācija lai raustos no gultas ārā pirms aiz loga gaisma aust, izņēmumi ir, reizēm. A, gandrīz aizmirsu – vienīgās, kas nesūdzējās par rutīnu ir divas apmaiņas programmas studentes, kuras no mājas izejot, nekad nezinot, cikos pārnākšot, un pēdējās nedēļas vada tipiskā studentu apmaiņas garā.  bet vispār – man šķiet, ka neliela rutīna ziemai piestāv, tāds mierīgāks laiks, kad koncentrējies uz visādiem darbiem un nedarbiem, tā kā tāds kurmis šiverē cītīgi, lai, pienākot vasarai var brīvi pa gaisu brītiņu paplivināties, saules gaismu sasmelties un atkal sākt rakt.