9/04/12

Otrās Lieldienas rādās daudz saulainākas, un rīts tā ironiski sākas. Pirmdiena tomēr šķiet kā darba diena, iepriekšējās dienas arī mazāk rakstīts un tāpat kā savu reizi uz tualeti nu jau spiež vajadzība arī atbildēt uz vēstlēm.

Tā kā blogu veidoju arī kā atmiņu savam priekam, kamēr nav pazudušas atkal pāris pilsētas bildes.

Šoreiz izceļu 1. Maija kultūras namu un apkārtni tam, kur vakar biju uz vienu no trīs pirmizrādēm Puškina teātra jaunajai izrādei “Black comedy”. Varētu jau padomāt, ka tāds neķītrs nosaukums izrādei, ko skatīties Lieldienās, bet tas black jau tikai atklāj tumsu – tas arī bija saistošākais un neierastākais, ko vērot izrādē – ka lielākoties tā notika ‘tumsā’, nezinu, kā aktieri mācījās tik dabiski spēlēt, bet rezultāts bija labs. Kad vēl apzinies, ka dekorācijas ai meistarojis Toļiks no Ugāles, šķiet vēl interesantāk skatīties.

Citādi Lieldienu dienas pagājušas diezgan jauki, ar prieku šorīt ierakstu, ka 81.diena. kluso sestdienu pavadīju mierīgi, biju aizdevusies līdz biatlona trasei, nu tur vairs tikai ar kājām, slēpes nākamajai sezonai jāglabā. Uzrausos kalnā, laiks nelutināja, bet tas ainavu padarīja vēl iespaidīgāku. No tāluma skatīties uz pilsētu, upi un kalniem pretējā krastā ir gandrīz vārdiem neizsakāmi labi, kādā mirklī pat pavīd doma, ko bez šiem kalniem darīšu tālāk, kaut nemaz jau tik daudz neesmu tos baudījusi, varbūt tieši tāpēc, ka tagad sāku, ka tie pievelk, tie jau vienmēr pievelk…. Gandrīz visu manu aizrobežu dzīvi arī man ir bijuši līdzās. Turpat no krūmiem arī ligzdu sapinu, ar zālēm un sūnām sarotāju, savācu zālītes, lai ir ar ko olas krāsot, un mājās. Kamēr vēl vieni un otri darbi, pie krāsošanas ķeramies pašā vakarā, bet ar mammas un brāļa palīdzību darbi ātri sokas un rezultāts jau drīz ir gatavs.

Svētdien centos celties agri, lai skrietu skatīties saullēktu, bet mākoņu kārta bija pārāk bieza, lai kaut ko caur to ieraudzītu, tomēr rīta skrējiens pa klusu pilsētu – fantastisks. Atstājusi lielās mantas latviešu Liledienu svinēšanai mammas gādībā, pati devos uz baznīcu, kur kā patīkams pārsteigums bija gan daudzo latviešu skaits, gan Karīna – savstarpējs tikšanās prieks. Tad jau pulcēšanās bibliotēkā, tikšanās un olu ripināšana, kaušanās, dziesmas, danči. Savācās aptuven 18 cilvēki, liels prieks bija par sirmo kungu ierašanos, kas sen jau nebija manīti biedrības sabiedrībā. Nedaudz haotiski, tomēr izdevās pastāstīt par muzeju “Latvieši pasaulē”.