Lai arī vēl ne tāds kā Latvijā, pavasaris Krasnojarskā sāk mainīt ne tikai dabu, bet arī cilvēku ikdienu. Pēkšņi laiks pazūd, dienas sāk skriet, mainās sākotnējais plānojums, arvien vairāk paliek nepadarīti darbi un tā vien gribas kādu lieku dienu, kad padarīt nepadarīto.
Jau kuro nedēļu nevaru vien saņemties pabeigt raksta tulkojumu, bet neatsaku kopīgām pusdienām ar draugiem (tā kā nupat jau sākam kravāt somas, pirmie jau aizbrauc, daži iegriežas ciemos – tikšanās reizes iegūst pavisam citu nozīmīgumu, citi ikdienas plāni var tik mierīgi atlikti uz vēlāku), gājienam uz baletu (jo vēl neesmu bijusi uz nevienu baletu te), neatsaku arī vietājā aicinājumam uz randiņu, jo vērot panorāmu no časovņas kopā ar kādu taču ir tik romantiski, arī vietējos klubus un kultūru tajos vislabāk un ērtāk ir izbaudīt tieši ar vietējiem. Tā nu sāk krāties nepabeigti darbi un neizgulētas naktis, bet priekšā atkal vairākas brīvas dienas, kas solās dot mirkli iekavētā atgūšanai.
 |
| Paparatniks - paparzu dzinumus ievac, kamer tie vel miksti. glabasanai sala, lidz tie paliek pat melni. cep uz pannas lidzigi ka sviesta pupas, garso lidzigi senem. esot loti specigs lidzeklis pret radiacijas negativajam sekam, kapec Japana ieperkot so produktu krietna daudzuma. |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru